Daudzi no mums ikdienā izmanto veļas mazgājamās mašīnas programmu “saaudzīgais” jeb “viegla kopšana”, uzskatot to par drošāko izvēli jebkuram apģērbam. Programmas nosaukums rada iespaidu, ka tā ir universāla un saudzīga, taču patiesībā nepareiza tās lietošana var sabojāt iecienītākos kreklus vai bikses.
Bieži vien mēs nemaz nezinām, kādiem audumiem šis režīms ir paredzēts, un lieki riskējam ar savu garderobi. Izrādās, ka šis režīms nav domāts vienkārši “parastajām” drēbēm, bet gan specifiskiem materiāliem.
Kam patiesībā domāta “vieglās kopšanas” programma
Šis režīms nav paredzēts izturīgai kokvilnas veļai vai sporta tērpiem, kas prasa kārtīgu izmazgāšanu. “Saaudzīgā” programma ir izstrādāta sintētiskiem audumiem un jauktajiem materiāliem, piemēram, poliesteram, viskozei vai poliamīdam. Šīs drēbes parasti ir vieglas, tās ātri burzās vai var zaudēt formu pie lielas mehāniskas slodzes.
Lielākā priekšrocība šim režīmam ir tāda, ka drēbes pēc mazgāšanas izskatās salīdzinoši gludas. Ja izmanto pareizo programmu, kreklus un plānas bikses pēc tam gandrīz nav nepieciešams gludināt. Taču, ja tajā pašā laikā mazgāsiet tīru kokvilnu, rezultāts var nebūt tik labs, jo kokvilnai nepieciešama pavisam citādāka temperatūra un mazgāšanas jauda.
Kā atpazīt pareizo apģērba kopšanu
Labākais palīgs vienmēr ir apģērba iekšpusē iešūtā birka. Simbols, kas norāda uz “vieglo kopšanu”, ir mazgāšanas vanniņa ar vienu horizontālu svītru zem tās. Tas ir signāls, ka mašīnbūve ir atļauta, bet nedrīkst izmantot pilno ciklu, kas domāts izturīgiem dvieļiem vai gultas veļai.
Šajā režīmā veļas mašīna darbojas saudzīgāk – tvertne griežas lēnāk, ūdens līmenis ir augstāks, bet centrifūgas apgriezieni ir mazāki. Tas viss tiek darīts, lai audums netiktu saspiests un pēc iespējas mazāk burzītos. Tādā veidā tiek saudzēta gan apģērba virsma, gan tā sākotnējā forma.
Neuzķerieties – saudzīgais režīms ne vienmēr ir vismīkstākais
Pastāv izplatīts mīts, ka “viegla kopšana” ir pats maigākais režīms, kas pieejams. Tomēr ļoti smalkiem audumiem, piemēram, mežģīnēm, zīdam vai dārgai apakšveļai, pat šis režīms var būt par raupju. Šādiem apģērba gabaliem labāk izvēlēties programmas ar nosaukumu “smalkveļa” vai “roku mazgāšana”.
Uz apģērba birkas par īpaši saudzīgu mazgāšanu liecina divas svītras zem vanniņas simbola. Smalkveļas režīmā ūdens temperatūra parasti ir tikai 20 līdz 30 grādi, un tvertne kustas pavisam lēni. Savukārt “Saudzīga” režīmā standarts ir 30 līdz 40 grādi, un dažas mašīnas piedāvā pat 60 grādu temperatūru, kas smalkākajiem audumiem būtu liktenīga kļūda.
Kādēļ nevajag pārpildīt veļas mašīnu
Viena no lielākajām kļūdām, ko pieļaujam, cenšoties ietaupīt laiku, ir pārāk pilna veļas tvertne. Vieglās kopšanas un smalkveļas programmas ir izstrādātas tā, lai tajās liktu daudz mazāk drēbju nekā parastajā kokvilnas ciklā. Ražotāji iesaka aizpildīt tikai aptuveni pusi no maksimālā tilpuma.
Ja tvertne ir pilna līdz augšai, drēbēm nav vietas, kur brīvi kustēties ūdenī. Tās pastāvīgi beržas viena pret otru, pret rāvējslēdzējiem vai pogām. Tā rezultātā uz auduma parādās mazi bumbulīši, vīles var sašķiebties un krāsa ātrāk izbalēt. Turklāt pārāk pilnā mašīnā pulveris un ūdens netiek klāt visām vietām, tāpēc drēbes pēc mazgāšanas var neizskatīties pilnīgi tīras.
Ilgtspēja un resursu patēriņš
Lai gan šie speciālie režīmi pasargā mūsu drēbes un ļauj tām kalpot ilgāk, no vides viedokļa tie nav paši efektīvākie. Tajos tiek patērēts vairāk ūdens un reizēm arī vairāk elektroenerģijas uz vienu kilogramu veļas, jo mašīna strādā ar mazāku ielādi.
Tomēr šeit slēpjas svarīgs līdzsvars. Ja mēs saudzējam savu garderobi un tā kalpo gadiem ilgi, mēs ietaupām daudz vairāk resursu nekā vienkārši ietaupot uz vienu mazgāšanas reizi. Gudrākais ceļš ir krāt smalkās drēbes un mazgāt tās visas kopā, nevis likt pa vienam kreklam katru dienu. Rūpīga attieksme pret apģērbu ne tikai ietaupa naudu jaunu drēbju iegādei, bet arī palīdz mums dzīvot videi draudzīgāk.
